Gaisa telpas ierobežojumi pie valsts robežām

Kur drīkst lidot ar dronu?

1. Droni pierobežā – kas jāzina pirms lidojuma

Lidošana ar dronu pie Latvijas valsts robežām ir sarežģīts un jutīgs jautājums, kas prasa ievērot gan nacionālo, gan Eiropas Savienības līmeņa normatīvos aktus. Šajās teritorijās netiek piemēroti tikai vispārējie bezpilota gaisa kuģu (BGK) izmantošanas noteikumi – papildus spēkā ir īpaši gaisa telpas ierobežojumi, kas saistīti ar drošības, aizsardzības un muitas režīmiem. Latvijā valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju atrodas paaugstinātas modrības zonā, un tas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad Eiropas austrumos notiek aktīvi militāri konflikti. Gaisa telpas pārkāpšana šādās vietās netiek traktēta kā “cilvēciska kļūda” – tā tiek uztverta kā potenciāla draudu situācija, uz kuru valsts drošības iestādes reaģē stingri un nekavējoties.

2. Ierobežojumu juridiskais pamats un drošības faktori

Lidojumu pie valsts robežām regulē Civilās aviācijas aģentūra (CAA), kā arī Latvijas Gaisa satiksme (LGS), kura uztur digitālu gaisa telpas karti ar UAS ģeogrāfiskajām zonām. Šajās zonās ir noteikti dažādi ierobežojumi – dažkārt tā ir tikai prasība pēc saskaņošanas, citkārt – absolūts aizliegums pacelt dronu jebkādā augstumā. Ir būtiski saprast, ka “aizliegtā zona” nav tikai teorētisks ieraksts kartē – tās koordinātes tiek uzraudzītas ar reālā laika uzraudzības sistēmām, tostarp arī no Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku puses. Lidojumi pie militārām zonām, robežkontroles punktiem, iekšlietu objektiem vai infrastruktūras elementiem (piemēram, dzelzceļa mezgliem, tiltiem) var tikt uztverti kā apdraudējums valsts iekšējai drošībai.

3. Kas notiek, ja pārlido robežu – sekas un atbildība

Ja notiek pārkāpums un drons šķērso Latvijas robežu – piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas virzienā –, tas nav vienkāršs likumpārkāpums. Šāds gadījums var tikt kvalificēts kā nelikumīga iekļūšana svešā gaisa telpā un izraisīt diplomātiskas sekas vai pat militāru atbildes reakciju. Latvijā vairākkārt ir notikuši gadījumi, kad “neapzināti” droni nokļuvuši pierobežas zonā un to īpašnieki saņēmuši sodus, konfiskāciju un pratināšanu. FPV sistēmas šādos apstākļos ir īpaši riskantas – signāla zudums vai automātiska “return to home” funkcija var pārvietot dronu bīstami tuvu robežai vai to pārsniegt. Tādēļ nezināšana nav attaisnojums.

4. Kā noskaidrot, vai drīkst lidot konkrētajā vietā

Pirms jebkāda lidojuma – īpaši pierobežā – obligāti jāizmanto LGS digitālā UAS karte. Tā pieejama gan datorā, gan mobilajās ierīcēs un sniedz aktuālu informāciju par aizliegtajām, ierobežotajām un saskaņojamajām zonām. Ir svarīgi pārbaudīt ne tikai konkrēto punktu, bet arī apkārtējo rādiusu, jo noteiktos apstākļos var tikt noteikta pagaidu gaisa telpas slēgšana (piemēram, militāro mācību vai ārkārtas situāciju laikā). Ja karte uzrāda, ka atrašanās vieta atrodas aizliegtajā zonā, drons nemaz nedrīkst tikt pacelts.

5. Lidojuma atļaujas un saskaņošanas process

Lidojumiem aizsargājamās vai ierobežotās zonās nepieciešama saskaņošana. Pirmais solis ir kļūt par reģistrētu UAS operatoru CAA sistēmā. Tad jāiesniedz detalizēts lidojuma plāns, kurā jānorāda: drona modelis, reģistrācijas numurs, pilotēšanas kvalifikācija, lidojuma augstums, ilgums, vieta, kā arī lidojuma mērķis. Parasti saskaņošana notiek 5–10 dienu laikā, bet robežzonu gadījumos termiņš var būt ilgāks. Papildus LGS un CAA, dažkārt ir jāsaņem atļauja no Valsts robežsardzes vai konkrētā robežpunkta komandiera. Ja lidojums ir komerciāls, nepieciešama arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

6. Paaugstināta uzraudzība un robežsardzes reakcija

Latvijas pierobežas zonas tiek uzraudzītas ar modernām tehnoloģijām – videonovērošanas torņiem, radariem un arī pašiem militāriem droniem. Šīs sistēmas spēj automātiski atpazīt nelielus objektus gaisā, noteikt to trajektorijas un reģistrēt pārkāpumus. Ja drons tiek pamanīts neatļautā teritorijā, uz vietu var tikt izsūtīta robežsardzes patruļa vai drons var tikt elektroniski traucēts. Katrs pārkāpums tiek dokumentēts un var novest pie administratīvā vai pat kriminālā procesa.

7. Fiziskā realitāte robežas tuvumā

Valsts robeža nav tikai līnija uz kartes – tā bieži ir aprīkota ar fiziskiem šķēršļiem, žogiem, kontrolpunktiem, bruņotu personālu un transportu. Robežapsardzes zonas ir “karstie punkti” ar augstu modrību, kur cilvēku un objektu kustība tiek regulāri pārbaudīta. Lidojot netālu no šādām vietām, pat bez iekļūšanas zonā, iespējams radīt aizdomas un izraisīt reaģēšanu. Drona pilots šādā vidē nevar atļauties kļūdas – pat pāris metru kļūda trajektorijā var nozīmēt pārkāpumu.

8. No hobija līdz kriminālprocesam – kur ir robeža

Publiskajā telpā bijuši gadījumi, kur dronu lidojumi pie robežas kļuvuši par juridiskiem precedentu piemēriem. Vienā gadījumā operators vēlējās nofilmēt lauku ainavu netālu no robežstaba un tika aizturēts. Citos gadījumos bijušas aizdomas par kontrabandas izmantošanu. Piemēram, droni izmantoti nelikumīgai preču pārvietošanai pāri robežai, kas automātiski tiek klasificēts kā smags pārkāpums. Pat ja tava iecere ir pilnībā nevainīga – filmēt saulrietu –, pārkāpjot robežu, likums attieksies uz tevi tāpat kā uz ļaunprātīgu pārkāpēju.

9. Kā legāli un atbildīgi lidot pierobežā

Ja tev ir profesionāli vai radoši mērķi un ir nepieciešams filmēt vai lidot pierobežas teritorijā, dari to legāli. Sāc ar reģistrāciju CAA, izplāno lidojumu precīzi ar LGS karti, sazinies ar iestādēm laicīgi un nodrošini visu nepieciešamo dokumentāciju. Atceries, ka profesionāli uzņēmumi, piemēram, DronuEksperts.lv, piedāvā konsultācijas, palīdzību ar saskaņojumiem un drošas misijas plānošanu. Neeksperimentē uz savu risku – jo pierobeža nav tā vieta, kur “izmēģināt jauno dronu”.

Nobeigumā – atbildība sākas ar tevi

Valsts robeža nav vieta eksperimentiem. Tā ir paaugstinātas drošības zona, kur katrs drona pacelšanās mēģinājums tiek uzraudzīts un izvērtēts. Ievērojot likumus, saskaņojot lidojumus un esot informētam, tu ne tikai pasargā sevi no sekām, bet arī parādi cieņu pret sabiedrības drošību. Ja vēlies lidot pierobežā, dari to ar pārliecību, zināšanām un dokumentēti. Tava atbildība sākas ar vienu jautājumu – “Vai es zinu, kur drīkstu lidot?”