Kad un kā tiek piemēroti brīdinājumi vai naudas sodi par dronu lietošanu bez atļaujas?

Kāpēc tiek piemēroti sodi?

Sodi tiek piemēroti, lai aizsargātu sabiedrību, valsts drošību un infrastruktūru. Pārkāpumi ar droniem nereti apdraud:

• cilvēku drošību (piemēram, lidojot virs cilvēku pūļiem vai publiskiem pasākumiem),

• gaisa satiksmes drošību (īpaši lidostu tuvumā),

• stratēģiskus objektus (militārās bāzes, elektrostacijas, valsts iestādes),

• personas datu un privātuma aizsardzību (filmējot bez atļaujas).

Latvijas normatīvie akti nosaka dažādus atbildības līmeņus par pārkāpumiem, sākot ar brīdinājumiem līdz pat kriminālprocesiem smagākos gadījumos.

Tipiskākie pārkāpumu veidi

1. Lidojums neatļautā (ierobežotā) gaisa telpā – piemēram, pie lidostām, pie valsts robežas, virs militāriem vai kritiskās infrastruktūras objektiem.

2. Lidojums bez nepieciešamās pilotēšanas kvalifikācijas – īpaši, ja drons sver vairāk nekā 250g.

3. Nereģistrēta operatora darbība – jebkuram drona operatoram, kurš lieto dronu ar kameru, jābūt reģistrētam CAA.

4. Lidojums virs cilvēkiem, bez to piekrišanas – pārkāpjot A1, A2 vai A3 kategorijas nosacījumus.

5. Lidojums tumsā vai bez vizuālā kontakta – izņemot, ja ir īpaši apstiprināts saskaņojums.

6. Dronu izmantošana bez atbildības apdrošināšanas – ja to nosaka likums konkrētā kategorijā.

Kā tiek fiksēts pārkāpums?

Pārkāpumi var tikt konstatēti šādos veidos:

• Automātiski – ar novērošanas sistēmām, radariem, militāriem sensoriem, īpaši pie robežas un lidostās.

• Vizualizēti – caur kamerām, policijas patrulēm, iedzīvotāju iesūtītām fotogrāfijām/video.

• Datu analīzē – ja tiek izmantoti droni, kas sūta datus uz aplikācijām (piemēram, DJI Fly), tad lidojumu žurnāli (flight logs) var tikt pieprasīti kā pierādījums.

• Manuāla kontrole – pie pasākumiem vai sabiedriskās drošības zonās, kur inspektori fiziski uzrauga gaisa telpu.

Kā notiek pārkāpuma apstrāde?

1. Pārkāpuma fiksācija

2. Operatora identifikācija

3. Paskaidrojuma pieprasīšana

4. Lēmuma pieņemšana

• izteikt brīdinājumu (ja pārkāpums ir formāls vai pirmreizējs),

• piemērot naudas sodu (ja ir apdraudējums vai pārkāpums ir būtisks),

• piemērot papildu sankcijas, tostarp drona konfiskāciju, ja pārkāpums ir rupjš vai atkārtots.

Kādi ir reālie sodi?

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem:

• Privātpersonām naudas sods var būt līdz 700 €,

• Juridiskām personām – līdz 1400 €.

Atkārtota pārkāpuma vai rupja noteikumu ignorēšanas gadījumā var tikt piemērota drona konfiskācija, vai pat ierosināts administratīvais vai kriminālais process, ja pārkāpums saistīts ar valsts drošību vai robežšķērsošanu.

Kā izvairīties no soda?

• Pārliecinies, ka tavs drons ir reģistrēts CAA sistēmā, un tu esi sertificēts pilots atbilstošā kategorijā.

• Regulāri pārbaudi LGS gaisa telpas karti – neatļauta zona var parādīties arī uz laiku (piemēram, NATO mācības, publiski pasākumi u.c.).

• Vienmēr lido redzeslokā, ievēro augstuma un attāluma ierobežojumus.

• Apdrošini dronu, ja to nosaka likums (it īpaši komerciālās darbībās).

• Izvairies no nezināmiem un nepārskatāmiem apvidiem, piemēram, robežjoslām, militārām bāzēm, lidlauku tuvuma.

Secinājums

Sodi par dronu lietošanu nav retums – tie kļūst arvien biežāki, jo sabiedrības informētība un regulējuma ievērošana joprojām klibo. Tomēr ar atbildīgu pieeju, precīzu plānošanu un likumu ievērošanu, no šādām situācijām iespējams pilnībā izvairīties. Dronu izmantošana nav risks, ja tā tiek veikta saskaņā ar normām – tā ir iespēja. Bet, kā jebkurš lidojums – viss sākas ar vienu jautājumu: vai tu zini, kur un kā tu drīksti lidot?